Ceļojums uz Filipīnām: Kad? Kur? Kā?

Jau vasarā sapratām, ka ziemā noteikti uz kādu laiku vēlamies aizmukt uz tropiem un izvēle nešaubīgi krita par labu Filipīnām. Kādēļ tā? Šī valsts neskaitāmos topos ierindojas kā viena no skaistākajām pasaulē, turklāt tajā bez pludmalēm un zila ūdens ir ārkārtīgi daudz izklaides iespēju aktīvākiem ceļotājiem. Tā nu marta sākumā krāmējām čemodānus, lai mēneša garumā dotos iekarot skaistās Filipīnas.

Izbrauciens ar smuko rozā rolleri (Alise Tone)

Kad vislabāk plānot ceļojumu?

Būtībā pastāv tikai divi noteicošie faktori – sezona un maciņa biezums. Ietaupīšanas (vai drīzāk iekrāšanas) nolūkos biļetes jārezervē pēc iespējas laicīgāk, lai varētu veiksmīgāk saplānot pārējos ceļojuma izdevumus. Tāpat iespējams rezervēt kombinētos lidojumus (piemēram, Cheapflights.com), kas gan aizņems vairāk laika, tomēr būs maciņam draudzīgāki.

Runājot par sezonām, Filipīnās tādas ir divas – sausā un lietus. Ja ir vēlme izvairīties no tūristu pūļiem, tad viennozīmīgi jādodas nesezonā, tomēr jārēķinās ar lietu, vēju un bieži vien ierobežotām izklaides iespējām un slēgtiem restorāniem. Protams, lietus sezona neizslēdz arī saulainu dienu klātbūtni, tomēr tā būs zīlēšana kafijas biezumos. Jāatzīst, ka termometra stabiņš lietus sezonā nokrītas vien par pāris grādiem, kas vidējam latvietim tāpat būs gana silti, proti, tie vidēji ir 27 grādi.

  • Lietus sezona – no maija līdz oktobrim.
  • Sausā sezona – no novembra līdz aprīlim.

Vēsākais mēnesis ir janvāris, bet siltākais – maijs. Mēs Filipīnās pavadījām vienu mēnesi – no 12.marta līdz 12.aprīlim, tātad teorētiski karstākajā vasaras laikā. Jā, bija karsti un bija ļoti karsti, tomēr veselas četras dienas laikapstākļi bija sajaukuši sezonu un mums bija tā iespēja izbaudīt, kā tad tas ir – būt lietus sezonā. Teikšu godīgi – nav forši, jo pēc saulainajām un krāsainajām dienām pēkšņs lietus un pelēcība atsauca atmiņā Latvijā valdošo drūmumu, no kura tik ļoti gribējām aizmukt.

Palmu ieleja El Nido
Tao Philippines ekspedīcija

Ko darīt Filipīnās?

Te nu atkal jāsaka, ka viss ir atkarīgs no maciņa biezuma, vēlmēm un, kas ir pats svarīgākais, – dārgā un ierobežotā laika resursa. Tā kā mēs nepavisam neesam pa kūrortiem un baseiniem tusētāju tipa ceļotāji, tad mums svarīgākais bija apskatīt un izbaudīt pēc iespējas vairāk dabas un vietējā skaistuma ar nosacījumu, ka tas netiks sasteigts. Tā nu mēs paspējām izceļot visu burvīgo Palavānas reģionu, Boholu, Sebu un Sikihoru.

Koronā un El Nido var izbaudīt island hopping pa burvīgām salām un baltu smilšu pludmalēm. Puerto Princesa var aplūkot oficiālo jauno 7. pasaules brīnumu – iespaidīgu pazemes upi. Bohola lepojas ar šokolādes kalniem, bet Oslobā ir iespēja nirt kopā ar okeāna milžiem – vaļhaizivīm. Šo sarakstu var turpināt vēl ilgi, bet par to sīkāk nākamajos rakstos. Būtībā Filipīnas ir vieta, kur ikviena temperamenta cilvēks var atrast sev piemērotu izklaidi – gan lekt no 12 metrus augstiem ūdenskritumiem, gan izbaudīt mieru burvīgās pludmalēs, malkojot svaigu augļu kokteiļus.

Las Cabanas kūrorts pie El Nido pilsētas (Alise Tone)

Cenas, valūta un naudas vērtība

Oficiālā valūta ir Filipīnu peso (PHP). 1 eiro ir līdzvērtīgs vidēji 50 peso (attiecīgi 10 eiro ir 500 peso utt.), bet valūtas kurss dažādās vietās var atšķirties. Labs kurss skaitās, ja 1 eiro tiek mainīts pret 53 peso.

Pēc 2015. gada datiem, 26,3% filipīniešu dzīvo nabadzībā – šo iedzīvotāju ienākumi ir tikai 100534 peso jeb 1914 eiro gadā. Tas gan nenozīmē, ka valstī nav turīgu iedzīvotāju. Ir, un kā vēl, un tas ir viens no iemesliem, kādēļ valstī valda milzu kontrasts starp sociālajiem slāņiem, un kādēļ naudas vērtība Filipīnās ir tik zema. Piemēram, dzeramnauda 2 eiro vērtībā atstās viesmīli vai šoferi smaidīgu vēl ilgi, nemaz nerunājot par lielākām summām.

Cenu ziņā Filipīnas nav ne lētākā, ne dārgākā valsts. Ja gribas maksimāli ietaupīt, tad, protams, var atrast lētas ēstuves ceļmalās, tomēr jārēķinās ar sanitāro vidi un iespēju saķert ātras kājas. Labās (ne šikās) ēstuvēs un restorānos divatā pusdienas vai vakariņas var paēst amplitūdā no 10 – 20 eiro.

Sebu pilsēta
Osta Koronā

Valoda un cilvēki

Ļoti ērti ir tas, ka teju visi filipīnieši runā angļu valodā. Radās iespaids, ka viņiem augstā cieņā ir amerikāņu kultūra un vispār baltās rases pārstāvji, kuri ir galvenais valsts peļņas avots. Visur, kur vien griezies (izņēmums gan ir lielās pilsētas, kur viss notiek straujāk), pretī saņem sirsnīgus smaidus un neskaitāmus “hello, hello!” Īpaši sirsnīgi ir paši mazākie – viņi droši nāk klāt, sveicinās, dod pieci un jautā, no kurienes nākam. Ja līdz šim mani mīļākie cilvēki pasaulē bija gruzīni, tad tagad viņiem ir pavisam nopietna konkurence filipīnieša veidolā!

Ak, jā – 90% filipīniešu dievina balādes un tās skan visur. Visur! Īpaši interesanta ir sajūta pustumsā kratīties ar neona gaismām izdekorētā triciklā un klausīties uz maksimālo skaļumu uzgrieztu Vitnijas Hjūstones “I will always love you”. 🙂

Tricikls El Nido pilsētā

Kā pārvietoties pa Filipīnām?

Tā kā šī valsts sastāv no neskaitāmām salām, tad skaidrs, ka ar mašīnu tālu netiksi. Ērtākais veids, kā pārvietoties starp lielākajām salām, ir vietējie lidojumi. Mēs izmantojām aviokompānijas Cebu Pacific pakalpojumus. Te gan jāpiebilst, ka lidostā jāierodas laicīgi un rūpīgi jāseko līdzi lidojuma grafikam, jo lidojumi nebrīdinot var tikt pārcelti no vienas lidmašīnas uz citu.

Otrs un nereti vienīgais pārvietošanās veids starp atsevišķām salām ir kuģi. Tie variē sākot no sakarīga izmēra un komforta un beidzot ar “vai tiešām tur visi satilpsim?”. Bet tā ir tikai stunda no dzīves un tas viss piederas pie vietējās kultūras izbaudīšanas.

Populārs filipīniešu transporta līdzeklis - Jeepney

Takši, motorolleri un jeepneys

Ja runājam par pārvietošanos uz salām, tad pilsētās un ciematos galvenie transporta līdzekļi ir tricikli un motorolleri. Te gan jābūt uzmanīgiem ar triciklu cenām – ikviens tricikla vadītājs cenšas uzskrūvēt kādu peso pa virsu, tādēļ sākumā der pakaulēties. Jā, varbūt skan smieklīgi, ka kāds kaulējas par nieka 25 peso jeb 50 centiem, tomēr vesela mēneša garumā izbraucieni ar triciklu ir neskaitāmi un rezultātā savācas normāla summiņa. Savukārt rolleru nomas cenas dažādās salās ir atšķirīgas un tās variē no 300 – 600 peso (5,70 – 11,40 eiro).

Jeepney ir populārākais sabiedriskais transporta līdzeklis Filipīnās, kura grafiku saprot vien vietējie. Džīpniji tiek krāsoti košās krāsās un pārvadā lielāku skaitu cilvēku, nekā teorētiski būtu atļauts. Bet kurš gan iebilst vizināties uz jumta!

Sebu un Manilā ērtākais un izdevīgākais transportlīdzeklis ir taksis. Tikai jāpārliecinās, vai vadītājs brauc pēc skaitītāja, uzdodot vienkāršu jautājumu: “Do you drive by meter?” Bijām ļoti izbrīnīti, kad pēc pusstundas brauciena cauri sastrēgumiem nācās samaksāt vien pāris eiro – tikpat vai pat lētāk nekā braucot ar triciklu!

Tīrs dzeramais ūdens - tā ir filipīniešu lielākā vērtība

Tips&Tricks un vienkārši interesanti

Mēnesi pavadot Filipīnās, ir iekrājusies kaudzīte vērtīgu padomu, ar kuriem labprāt padalos. Ceru, ka noderēs:

  • Rozetes pārveidotāji. Ja Tev tāds ir mājās, paķer līdzi. Ja nav, tad neķer kreņķi, jo par pārdesmit peso to var iegādāties jebkurā saimniecības preču veikalā.
  • SPF krēmi. Jā, krēmi – daudzskaitlī! Saprotu, ka gribas noķert iedegumu, bet tik ilgi atrodoties tiešos saules staros, savas ādas skaistumu un veselību novērtēju augstāk kā jebkad.
  • Dzeramais ūdens. Pirmkārt jau fakts, ka ūdens ir jādzer lielā daudzumā, lai neizžūtu. Otrkārt, to vēlams dzert tikai no pudelēm. Arī tīrot zobus vēlams izmantot pudeļu ūdeni.
  • Filipino time. Filipīnieši ir slaveni ar savu laika zonu – ne burtisko, bet pārnesto. Tādēļ labāk neriskēt un nesarunāt triciklu vai taksi kādā konkrētā laikā, bet gan iet uz ielas un ķert uzreiz. Tāpat, ja sarunāta tikšanās ar filipīnieti, nesteidzies – pieņemamais kavēšanas laiks ir 15 minūtes.
  • Drošība. Pretēji nereti dzirdētam viedoklim, Filipīnās ir droši. Izņēmums ir dienvidu daļa jeb Mindanao sala, kurā uzturās nemiernieki.
  • Tualetes papīrs. Bieži vien publiskajās tualetēs papīrs atrodas ārpus kabīnēm vai tā vispār nav. Tādēļ lieti noderēs salvešu paciņa kabatā.
  • Noteikumi uz ceļa. Ceļa zīmju uz ielām nav daudz, vien ātruma ierobežojumi un “Drive safely”. Satiksme norisinās pa ceļa labo pusi un nerakstītais galvenais noteikums ir: “pirmais brauc tas, kurš pamanās būt ātrāks un veiklāks”.
  • Kristietība. Interesanti, ka vairāk nekā 80% filipīniešu ir kristieši un to neslēpj – svētbildes, ikonas un citāti no bībeles rotā pat triciklus.
  • Buko. Tā tiek dēvēti kokosrieksti, tādēļ, ja vēlies pasūtīt svaigu kokosriekstu sulu, droši jautā pēc buko juice vai vienkārši buko, nevis coconut.
  • Karaoke. Tā ir filipīniešu sirdslieta un viņi dzied visur – vadot auto, pie kasēm vai servējot ēdienu restorānā.
  • Pārbaudes. Lidostās, ostās un lielveikalu ieejās filipīniešu somas un apģērbs tiek rūpīgi pārbaudīts, kamēr balto cilvēku milzīgajām somām netiek pievērsta uzmanība. Jo kā gan baltais cilvēks var būt drauds?! Tā vietā policists silti uzsmaida un novēl jauku dienu.
  • Sugar daddies. Lauku reģionos ne tik izteikti, bet pilsētās bieži manāma parādība ir milzu amerikānis vai brits, kuram pie rokas pieķērusies sīciņa filipīniete. Skats interesants, lai neteiktu vairāk.
Saules aizsargkrēmi - obligāta nepieciešamība

Tādi, lūk, pirmie iespaidi no brīnišķīgajām Filipīnām, bet tas ne tuvu nav viss. Par galvenajiem un interesantākajiem apskates objektiem stāstīšu nākamajos rakstos. Ak, jā – ja esmu ko svarīgu piemirsusi šajā rakstā, nekautrējies un droši raksti komentārā! 🙂

0 replies

Leave a Reply

Want to join the discussion?
Feel free to contribute!

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *